Subsīdijas sāk spēlēt lomu Latvijas EV statistikā: 2022. g. 1. puses statistikas analīze
2022. g. pirmo pusi noslēdzot, Latvijā bija par 77% vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Pirmajā pusgadā EV ieņēma 5,2% jauno auto tirgus.
2022. gada aprīļa beigās pirmie elektroauto ar valsts atbalstu nonāca pie to īpašniekiem. Nepārsteidzoši, līdz tam bija nosacīti maigs pieaugums EV skaitam Latvijā, kuru pārsvarā veidoja lietotās automašīnas. Subsīdijām esot patiesi spēkā, jauno EV reģistrācijas ir teju 2x lielākas nekā pirms to paziņošanas.
2022. g. 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 2’848 elektroauto (BEV) (+77%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 59 elektriskie autobusi (+638%), 91 elektriskie vieglie kravas transportlīdzekļi (+160%), 38 elektriskie kvadricikli (+6%), 952 elektriskie mopēdi (+78%) un 61 elektriskie motocikli (+144%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 4’049 elektriskie transportlīdzekļi (+64%).
2022. g. 1. ceturkšņa jauno elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:
- BEV: 165 reģistrācijas (+150% YoY, 4.4% ceturkšņa reģistrāciju) + 98 lietoti + 12 vieglie kravas (11 jauni + 1 lietots)
- PHEV: 54 reģistrācijas (+50%, 1,4%)
- Kopā: 219(+115%, 5.8%)
2022. g. 2. ceturksnī 266 BEV un 81 PHEV tika reģistrēti kā jauni, kas kopā veidoja 7.7% no vieglo automašīnu ceturkšņa reģistrācijām. Ja salīdzina ar 2021. g. 2. ceturksni, izaugsme ir par 95%.
- BEV: 266 reģistrācijas (+79% YoY, 5.8% ceturkšņa reģistrāciju) + 213 lietoti + 11 vieglie kravas (10 jauni + 1 lietots)
- PHEV: 81 reģistrācijas (+179%, 1.8%)
- Kopā: 347 (+95%, 7.7%)
Cik “vienreizēji” pasākumi spēj notikt Latvijā?
Pirms 2 gadiem Fiqsy Latvijā uzsāka EV koplietošanas pakalpojumu, pienesot statistikai 100 EV. Pirms gada Rīgā rīkoja hokeja čempionātu, kura ģenerālsponsors Škoda Latvijai pienesa 45 EV priekš čempionāta vajadzībām un vēl vairākus līdz ar to. Šogad OX Drive pienesa vairāk nekā 40 EV, solot līdz gada beigām piedāvāt 125 EV. Vai Latvijai turpina veikties ar vienreizīgiem pasākumiem? Ko sagaidīt nākamgad?
Ņemot vērā, ka ir pieejams valsts atbalsts EV iegādei, varam sagaidīt, ka līdz nākamajam “pasākumam” izaugsme būs vienmērīga. Kaut gan šie vienreizējie pasākumi statistikā īpaši neizceļās (skatīt Twitter ierakstu augstāk vai galeriju zemāk).
Pusgada jaunpienācēji
Šī gada griezumā Latvijā tika reģistrēti vairāki līdz šim Latvijā neredzēti elektroauto – Aiways U5, BMW i4, Cupra Born, DFSK Seres 3, Fiat/Sommer TA, Ford Mustang Mach-E, KIA EV6, Mercedes-Benz EQS, Opel Ampera, Opel Zafira Life, Peugeot E-Rifter, Polestar 2, Renault Megane, Skywell ET5, Toyota Proace, Volvo C40, VW ID.5.
10% robeža
Pagājušo gadu noslēdzot, elektroauto sasniedza 5% robežu starp jaunajām reģistrācijām ceturksnī. 5% tiek uzskatīti par maģisko robežu, pēc kuras vairs nav atpakaļceļa. Šī gada 2. ceturksnī BEV bija 5.8% un PHEV 1.8% no jaunajām reģistrācijām, kopā sastādot 7.7%. Ļoti ticami liekas, ka šogad jau redzēsim 10% slieksni pārkāptu.
Redzot, ka mašīnas ar dīzeļdegvielu šajā ceturksnī bija vien 18% (55% 2015. gadā), jautājums nu ir par to, vai elektroauto pārspēs dīzeli šogad vai nākamgad? Benzīns gan šobrīd izteikti dominē. Vienlaicīgi jau sāk parādīties prognozes, ka ne tikai cenu paritāte tiks sasniegta 2025. gadā, bet gan elektroauto dominēs 2025. gadā, izslēdzot pārējos 2026. gadā.
Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka ap 2030. gadu tā varētu būt. Pamazām un nu jau ar valsts atbalstu, ir iespēja sasniegt valsts uzstādīto 2020. gada mērķi Zaļā kursa ietvaros transporta sektorā (10% AER no patērētās enerģijas). Ļoti iespējams, ka Uzlādēts.lv sniegtā informācija un Kursors.lv rīkotie 1’000 km braucieni ar elektroauto palīdz izlabot to, ko politiķi (skatīt no 5:50) un vecie autožurnālisti sabojā.
Prognozes
Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 5’000 elektroauto būs 2025. gada sākumā (visi elektriskie transportlīdzekļi, ETL – 2023. g. beigās). Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 5’000 elektroauto būs 2023. gada vidū (ETL – nākamajā ceturksnī). Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 6’051 EV.
Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem.
- AS Latvenergo – 60’000 (8.21%)
- Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
- Eksponenciāla līkne – 30’000 (4.11%)
- Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 111’000 (15.21%)
- Nemainīgs 77.32% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 493’643 (67.62%)
Tiem, kas seko līdzi Uzlādēts.lv publicētajai statistikai, jau zina, ka realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 18’500 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 8’500. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Kurai prognozei ticēt? Nemainīgs 77% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu pozitīvās tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē.
Valsts virzība
Pirms bija zināms Fit for 55 Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts. Tomēr mērķis tagad tiks pacelts ievērojami, kas liek domāt, ka vienīgais scenārijs, kas palīdzētu, ir tāds, kas raksturots ar eksponenciālo līkni, kas ņem vērā datus sākot no 2018. gada.
Tagad, kad Eiropas Komisija ir ierosinājusi aizliegumu tirgot jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnas no 2035. gada, ir skaidrs, ka elektroauto popularitāte augs ne tikai globāli, bet arī Latvijā. Jāsaka gan, ka tas nav vietējo politiķu nopelns. Šobrīd gan valsts kārtībā ir jautājumi par energoneatkarības no Krievijas nodrošināšanu un vienlaicīgi Sadales Tīkls jau brīdina, ka jauno projektu plāni pārsniedz Latvijas patēriņu. Karš Ukrainā un jaunais Zaļais kurss ir licis beidzot politiķiem nopietni paskatīties, kas notiek Latvijas enerģijas sektorā.
Uz doto brīdi izskatās, ka transporta sektorā valsts paļaujas uz pašplūsmu un lielāku varu, lai risinātu problēmu, kas skar visus.
Avots uzladets.lv
