Mīti par Elektroauto

Latvija jau tāpat ir zaļa. Kādēļ mums jāmazina savi izmeši?

Tā ir taisnība, salīdzinot ar citām eiropas valstīm Latvija tiešām salīdzinoši zaļa. Tieši šī iemesla dēļ arī izmešu samazināšanas uzdevums Latvijai ir salīdzinoši niecīgs. Vien 6% pret 2005 gadu, kamēr citām Eiropas valstīm šis uzdevums sasniedz pat 50%. Diemžēl, kopš 2005 gada izmešu apjoms ir tikai audzis, taču visu šo laiku neesam domājuši par izmešu pakāpenisku ierobežošanu un sākam šo problēmu risināt vien tagad. Šis pazaudētais laiks arī ir novedis pie tā, ka attiecībā pret šodienas rādītājiem izmešu apjoms ir jāsmazina jau par ~30% salīdzinoši īsā laika posmā.ri

Kopējā dzīves ciklā elektro auto nav dabai draudzīgāks.

Starptautiskās enerģētikas aģentūras aprēķini rāda, ka pie 200 000km nobraukuma elektro auto ir emitē gandrīz divas reizes mazāk CO2 izmešu kā iekšdedzes auto. Auto ražošanas ciklā abu tipu automašīnu emisijas ir līdzvērtīgas, elektro auto ražošana rada 5,4 tonnas CO2, kamēr iekšdedzes auto 6 tonnas CO2. Taču elektro auto ražošanas ciklam pieskaitot baterejai nepieciešamo minerālu ieguvi, izmeši pieaug vēl par 3 tonnām CO2. Līdz ar to var teikt, ka elektro auto ražošana ir mazāk videi draudzīga, taču lietošanas ciklā tas tiek kompensēts ar uzviju. Ja uz 200 000 km iekšdedzes dzinējs ģenerē 35,9 tonnas CO2, tad elektro auto uzlādei šim pašam nobraukumam nepieciešamas vien 11,7 tonnas CO2. Pie tam, tas ir ņemot vērā ka elektro enerģija tiek iegūta daļēji no atjaunojamajiem, daļēji no fosīlajiem resursiem. Līdz ar to 200 000 km nobraukuma ciklā elektro auto emitē par 20,8 tonnām, jeb 50% mazāk izmešu kā iekšdedzes auto. Šī starpība var variēt atkarībā no valsts, jo atšķiras arī elektrības iegūšanas veidi. Valsīs kur elektro enerģiju iegūst no atjaunojamajiem resursiem šis ieguvums būs krietni lielāks, savukārt valstīs kuras elektrību iegūst no fosīlā kurināmā attiecīgi mazāks. Tādēļ Latvijā, kur 50% elektro enerģijas tiek iegūts no atjaunojamajiem resursiem, ir ļoti pateicīga vieta elektro auto lietošanai.

https://www.iea.org/data-and-statistics/charts/comparative-life-cycle-greenhouse-gas-emissions-of-a-mid-size-bev-and-ice-vehicle

Elektro tīklam nepietieks jaudas

Baterejas ir grūti utilizēt

Tiek uzskatīts, ka batereju dzīves cikls ir salīdzinoši īss un pēc šī cikla beigām šīs baterejas vairs nav lietojamas. Lai arī starptautiskā enerģētikas aģentūra atzīst, ka būtiski pieaugot elektro auto apjomam, batereju utilizācija būs izaicinājums, taču jau šobrīd lietoto batereju pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Jo baterejas, kuras vairs nav derīgas auto darbināšanai joprojām ir spējīgas nodrošināt nepieciešamo kapacitāti daudzām citām funkcijām, kā elektrības bankas ēku energo apgādē un virknē citu sadzīvisku funkciju.

https://www.iea.org/reports/global-ev-outlook-2020

Elektrības infrastruktūra nespēs nodrošināt pietiekamu kapacitāti.

Latvijas elektrības infrastruktūra šobrīd tiek noslogota salīdzinoši maz. Senāk tā tika izbūvēta atbilstoši lielo energoietilpilgīgo ražotņu vajadzībām, taču šobrīt ražošana patērē vien niecīgu daļu no tā ko tā patērēja kādreiz. Līdz ar to Latvijas elktro apgādes infrastruktūra spēj pilnībā nodrošināt nepieciešamo elektrības jaudu pārejai uz elektro auto.

Back to top