Latvijas autoservisos jau ieguldīti 1,8 miljoni eiro darbam ar elektroauto
Neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati. Tieši tāpēc dīleri jau šobrīd mērķtiecīgi ievieš standartus, bez kuru ievērošanas e-auto pārdošana nav iespējama.
Diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā strādājošās kompānijas ir ieguldījušas jau 1,8 miljonus eiro un 70% Auto asociācijas biedru ir gatavi elektromobiļu apkopei un remontam, informē asociācijā.
Gan Eiropas Savienības līmenī, kura vēlas dekarbonizēt transportu un tā ražošanu, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.
Visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Var prognozēt, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.
Servisi nav gatavi vai… tomēr ir?
Ko nozīmē oficiāla dīlera pielāgošana elektromobiļu tirdzniecībai? Neatkarīgi no tā, cik katra ražotāja piedāvājumā ir elektrisku vai elektrizētu modeļu, tie saviem dīleriem ir izstrādājuši noteiktus standartus, bez kuru ievērošanas e-auto pārdošana nav iespējama.
“Lai nodrošinātu atbilstību, oficiālajam pārstāvim ir jāiegādājas aprīkojums, kas nepieciešams diagnostikai un remontam, jāiekārto droši darba apstākļi, kas nepieciešami, lai strādātu ar augstsprieguma elektrotehniku, un jāierīko uzlādes stacijas, kā arī jāveic personāla apmācība. Apmācības programmu nodrošina autoražotāji, un tā tiek īstenota reģionālo importētāju līmenī. Latvijā pēdējā pusgada laikā publiskajā telpā vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka Latvijā strādājošie uzņēmumi nav gatavi apkalpot elektromobiļu īpašniekus. Tas neatbilst patiesībai,” uzsver Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS).
Viņš papildina, ka 70% Auto asociācijas biedru ir gatavi elektromobiļu apkopei un remontam, un tie, kuri gatavību nevar apliecināt, ir uzņēmumi, kuru pārstāvēto ražotāju portfelī vēl nav elektromobiļu. 80% asociācijas biedru ir reģistrējušies elektromobiļu iegādes atbalsta programmas izmantošanai.
“To, kādā apjomā dīleri gatavojas elektriskajam transportam, apliecina arī investīcijas: jau pieminētajā aprīkojumā, apmācībā un uzlādes punktos Latvijā strādājošās kompānijas ir ieguldījušas 1,8 miljonus eiro,” akcentē Kulbergs.
Šeit jāpiemin, ka elektromobiļu remontam ir trīs iespējamie līmeņi. Pirmajā automobili var pieņemt apkopē, bet nav atļauts strādāt ar elektriskās piedziņas komponentiem. Otrajā līmenī ir atļauts veikt visu veidu darbus, izņemot akumulatora remontu. Ja tas nepieciešams, akumulatoru var noņemt un nosūtīt uz remontu. Ja serviss ir akreditēts darbam trešajā līmenī, dīlera servisa speciālisti var veikt akumulatora remontu. Praksē tas nozīmē, ka, konstatējot atsevišķa bloka defektu, dīlera tehniskais speciālists pats var veikt tā nomaiņu.
Nākotnes speciālistu jautājums
Elektromobiļu īpatsvara pieaugums rada nebijušu situāciju ar speciālistu kvalifikāciju. Ja agrāk mehāniķis un elektriķis bija divas dažādas profesijas, tad darbs ar elektromobiļiem pieprasa šo prasmju kombināciju, un kopumā inženiertehnisko zināšanu līmenim ir jābūt augstākam.
Nepieciešamo speciālistu sagatavošana nav un nevar būt tikai auto tirgotāju problēma. Atbilstošu mācību programmu izstrādē iniciatīvai ir jānāk gan no tehniskajām koledžām, gan universitātēm, tāpēc zināmā mērā ir nesaprotami, kāpēc servisu kvalifikācijas kritika izskan, piemēram, no Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvja puses.
Tomēr, neskatoties uz zināmu nenoteiktību, šajā jomā ir vairākas labas ziņas. Pirmkārt, nav šaubu, ka pēc šāda veida speciālistiem būs liels pieprasījums, un tiem, kuri izvēlēsies jaunās paaudzes automobiļu tehniķa vai inženiera profesiju vai pārkvalificēsies atbilstoši jaunajām prasībām, par darba trūkumu nebūs jāsūdzas. Otrkārt, pieprasītiem speciālistiem nav jāraizējas par darba samaksu.
“Auto asociācija pastāvīgi nodarbojas ar tirgus attīstības modelēšanu, un saskaņā ar mūsu prognozēm 2040. gadā elektriski vieglie automobiļi Latvijā veidos 35% autoparka. Runa nav par jaunajiem spēkratiem, bet par pilnīgi visiem, kas reģistrēti Latvijā. Šī prognoze vien norāda, ka speciālistiem pavērsies ārkārtīgi plašs darba lauks,” uzsver Kulbergs.
Patērētāju intereses – vai jauni ierobežojumi?
Viena no elektromobiļu ieviešanas blaknēm ir samazināts apkopes darbu apjoms. Jā, elektromobiļiem ir sarežģīta elektriskās piedziņas vadības elektronika, taču kustīgu mehānisko daļu ir daudzkārt mazāk. Piemēram, elektriskajam auto nav eļļošanas un izplūdes sistēmas, pateicoties bremžu enerģijas rekuperācijai, būtiski samazinās darba bremžu noslodze u.tml.
Tāpēc var saprast automobilistus, kuriem rodas jautājums, vai autoražotāji savus klientus nesavāžos ar obligātiem oficiālo pārstāvju pakalpojumiem, tādā veidā kompensējot sarūkošus ieņēmumus.
“Autoražotāji šīs izmaiņas labi apzinās, tāpēc jau ilgāku laiku notiek darbs pie jaunu pakalpojumu un ieņēmumu pozīciju izveides. Jau tagad var droši prognozēt, ka tas lielā mērā izpaudīsies kā jaunu funkciju pagaidu pieslēgšana vai pastāvīga uzstādīšana gluži tāpat, kā tas izdarāms modernajās mobilajās ierīcēs, kur pēc vajadzības var
uzstādīt noteiktu lietotni,” stāsta Kulbergs.
Otrkārt, Eiropas Savienība pakalpojumu tirgu regulē tādā veidā, lai patērētājam būtu izvēle, un, tāpat kā lietotos automobiļus tagad var apkopt un remontēt ārpus oficiālo pārstāvju tīkla, arī elektromobiļu apkopi varēs veikt uzņēmumos, kas specializējušies šādu pakalpojumu sniegšanā.
Tiesa, lai tas notiktu, autoservisiem būs nepieciešama pārkārtošanās kā tehniskā aprīkojuma, tā kvalifikācijas ziņā, lai nepieļautu drošības riskus.
Vēl viena joma, kur vajadzīgas pārmaiņas, ir glābšanas dienestu darbs. Latvijā glābējiem ir pietiekamas prasmes un pieredze, lai sniegtu palīdzību, ja smagā negadījumā iekļuvis iekšdedzes spēkrata vadītājs un pasažieri, taču elektromobiļi akumulatora dēļ rada daudz augstāku ugunsdrošības risku un tam atšķiras konstrukcija, tāpēc te nepieciešama plaša sadarbība starp nozari, glābšanas dienestiem, un ir jāveic izglītošanas darbs patērētāju informēšanai.
Atrisinot šos jautājums, elektromobiļu ceļš pie patērētājiem būs daudz gludāks, un bezizmešu transporta priekšrocības – uzlabotu gaisa kvalitāti, zemāku trokšņu līmeni un citus – sabiedrība varēs droši baudīt drīzāk.