Ņemot vērā transporta sektora dekarbonizācijas nepieciešamību, akumulatori ir šobrīd ir videi draudzīgākais risinājums ceļā uz bezoglekļa transportu. Tā ir galvenā tehnoloģija, kas balsta nozares pāreju uz bezemisiju tehnoloģijām, tādejādi padarot transporta nozari neatkarīgu no fosilā kurināmā.
Paredzams, ka turpmākajos gados Eiropā elektroauto aizstās tradicionālos automobiļus, tādejādi radot lielāku pieprasījumu pēc tādiem akumulatoru izejmateriāliem kā litijs, niķelis un kobalts.
Pieaugot elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas apjomiem, sagaidāms, ka kopējais pieprasījums pēc akumulatoriem Eiropā 2025.gadā sasniegs gandrīz 300 GWh, 2030.gadā vairāk nekā 700 GWh un 2035.gadā vairāk nekā 1300 GWh.
Lai gan līdz 2020.gadam Eiropā netika saražoti tik daudz akumulatori, lai aprīkotu visus tirgū laistos elektroauto, piedāvājums varētu sasniegt pieprasījuma apmērus 2021.gadā (aptuveni 90GWh), ja plānotā ražošana tiek uzsākta iecerētajā laikā.
Nākamajā desmitgadē Eiropas Savienībā ir plānots izveidot 22 akumulatoru rūpnīcas, ar kopējo ražošanas jaudu 460 GWh 2025.gadā (pietiek apmēram 8 miljoniem elektroauto) un līdz pat 730 GWh 2030.gadā, kas ir pietiekami paredzamajam EV tirgum.
Pieaugot akumulatoru ražošanas jaudai Eiropā, nākamās desmitgades laikā pieaugs arī pieprasījums pēc izejvielām. Tomēr, attīstoties akumulatoru tehnoloģijai, to ražošanai būs nepieciešams mazāk izejvielu. No 2020. līdz 2030.gadam vidējais litija daudzums, kas vajadzīgs vienai kWh elektroauto akumulatoram samazināsies par pusi (no 0,10 kg / kWh līdz 0,05 kg / kWh), kobalta daudzums samazināsies par vairāk nekā trīs ceturtdaļām (no 0,13 kg / kWh līdz 0,03 kg / kWh). Savukārt niķelim samazinājums ir paredzams mazāk izteikts – aptuveni piektā daļa – (no 0,48 kg / kWh līdz 0,39 kg / kWh).
Atšķirībā no automašīnām ar fosilo degvielu, elektrisko automašīnu akumulatori ir daļa no aprites ekonomikas cilpas, kur akumulatoru materiālus var atkārtoti izmantot un reģenerēt, lai saražotu jaunus akumulatorus. Akumulatoru materiālu pārstrāde ir ārkārtīgi svarīga, lai mazinātu spiedienu uz primāro pieprasījumu pēc neapstrādātiem izejmateriāliem un ierobežotu izejvielu ieguves ietekmi uz vidi.
Ņemot vērā elektroauto akumulatoru pārstrādes apjomu, pieaugošā vajadzība pēc neapstrādātām izejvielām samazinās vēl vairāk. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ierosināto mērķi 2030.gadā 5% litija, 17% kobalta un 4% niķeļa, kas nepieciešami elektroauto akumulatoru ražošanai, varētu tikt iegūts no pārstrādātajiem Eiropas elektroauto akumulatoriem. 2035.gadā skaits varētu palielināties līdz 22% litija un niķeļa un 65% kobalta, ņemot vērā, ka ar vien vairāk automašīnas būs savu laiku nokalpojušas. Pateicoties augstiem pārstrādes mērķiem, 2035.gadā piegāde no otrreizējās pārstrādes akumulatoriem vēl vairāk samazinās nepieciešamību pēc primārajiem materiāliem par 6% litijam, par 2% kobaltam un par 1% niķelim.
Litijs, kobalts un niķelis ir pieejami tādā daudzumā, lai visā pasaulē būtu iespējams ātri pāriet uz elektriskajiem transportlīdzekļiem. Skatoties uz Eiropu, ja pašreizējās Eiropas izejvielu rezerves pārveidotu elektroauto baterijās, tas izveidotu litija ekvivalentu 200 miljoniem elektroauto (vai 20 miljoniem bez pārstrādes), niķelis 17 miljardiem elektroauto (vai 300 miljoniem bez pārstrādes) un kobaltu 500 miljoniem elektroauto (vai 10 miljoniem bez otrreizējas pārstrādes).
Lai gan savlaicīgai akumulatoru materiālu sagādei ir savi izaicinājumi, tie nobāl salīdzinājumā ar vides, izejvielu piegādes un enerģijas izmaksu nepilnībām pašreizējā fosilā kurināmā transporta sistēmā.
Tā vidēji viena automašīna ar iekšdedzes dzinēju visā savā ekspluatācijas laikā sadedzina gandrīz 17 000 litru benzīna vai aptuveni 13 500 litru dīzeļdegvielas. Ja šīs degvielas mucas sakrautu vienā tornī, tas būtu apmēram 70-90m augsts – aptuveni 25 stāvu ēkas augstumā.
No otras puses, akumulatoru šūnām izmantotie metāli sver aptuveni 160 kg, pamatojoties uz vidējo akumulatora izmēru un sastāvu. Ņemot vērā akumulatora šūnu materiālu pārstrādi un faktu, ka lielākā daļa metāla satura ir reģenerēta, tikai aptuveni 30 kilogrami attiecīgajam ‘vidējam’ akumulatoram tiek zaudēti (ieskaitot 1,8 kg litija, 0,4 kg kobalta un 1,4 kg niķeļa). To var salīdzināt ar futbolbumbas izmēru. Sadedzinātā benzīna vai dīzeļdegvielas svars transportlīdzekļa vidējā kalpošanas laikā ir aptuveni 300-400 reizes lielāks nekā kopējais neatgūstamo metālu svars, kas tiek izmantots elektroauto akumulatoram.
Energoefektivitātes ziņā elektroauto visā tā kalpošanas laikā būs vajadzīgs par 58% mazāk enerģijas nekā automašīnai ar iekšdedzes dzinēju. Attiecībā uz CO₂ emisijām vidējais Eiropas elektroauto rada par 64% mazāk CO₂. Ekonomiskā vērtība, papildus tam, ka ekspluatācijā elektroauto ir gandrīz trīs reizes lētāki, ir tā, ka ar atjaunojamiem enerģijas avotiem iespējams saražot sešas līdz septiņas reizes vairāk noderīgas enerģijas.
Elektromobiļi visos scenārijos pārspēj auto ar iekšdedzes dzinēju, pat tie, kas patērē daudz oglekļa. Labākajā gadījumā, kad elektroauto darbojas ar tīru elektrību ar akumulatoru, kas ražots ar tīru elektrību, elektroauto jau ir aptuveni piecas reizes tīrāki nekā parastie ekvivalenti. Būtiski ir tas, ka elektriskās automašīnas, darbojoties ar jauktas izcelsmes elektroenerģiju, atmaksā “oglekļa parādu” no akumulatora ražošanas jau pēc nedaudz vairāk kā gada un visā ekspluatācijas laikā ietaupa vairāk nekā 30 tonnas CO₂, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja auto. Elektriskie transportlīdzekļi ar lielu nobraukumu (piemēram, koplietošanas transportlīdzekļi, taksometri vai Uber veida pakalpojumu sniedzēji) visā ekspluatācijas laikā ietaupa līdz 85 tonnām (salīdzinot ar dīzeļdegvielu).
Lai gan Eiropas Savienība pašlaik ir ļoti atkarīga gan no naftas importa (jēlnafta – 96%), gan no akumulatoru izejvielu importa (vairāk nekā 50% niķelim, 86% kobaltam un 100% litijam), atkarība no naftas ir par vairākām pakāpēm augstāka, pat skatoties uz 2035.gada scenāriju, kad visas jaunās automašīnas ir elektroauto. Degvielas patēriņš vieglajām automašīnām Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē ir ekvivalents 1,3 miljardiem barelu naftas, kas kopā veidotu torni viena miljona kilometru augstumā, kas ir gandrīz trīs reizes lielāks attālums nekā attālums starp Zemi un Mēnesi. Savukārt kopējā pieprasījuma apjoms pēc primārām izejvielām akumulatoriem 2030.gadā būtu aptuveni 1,1 Mt (2035.gadā – 1,3 Mt), jeb viens kubs – 71 metru liels.
Aplūkojot ekonomiski, 2030.gadā vieglo automobiļu pieprasījums pēc degvielas joprojām būs gandrīz 60 miljardi eiro, jeb aptuveni piecpadsmit reizes vairāk nekā tas būs par akumulatora metāliem. Pat 2035.gadā ES joprojām tērēs gandrīz desmit reizes vairāk naftas importam nekā galvenajiem akumulatora elementu materiāliem, piemēram, niķelim, kobaltam, litijam un mangānam.
