2022. gads, kad pircēju ir vairāk par auto
2022. gada jaunu pasažiera auto reģistrācijas pozitīvi pārsteidza ar tirgus pieaugumu. Gada sākums sākās pozitīvi ar kāpumu janvāra (+20,4%) un februāra (+2,4%) mēnešos, kas izskaidrojams ar 2021. gada COVID pandēmijas mājsēdi. Tālāk gada turpinājumā martā (+0,8%) un aprīlī (-7,2%) tika piedzīvota ģeopolitiskā satricinājuma izraisīta tirgus sabremzēšanās, Krievijai izraisot karu Ukrainā, radot šoku un neziņu pircējiem un ražošanas komponentu iztrūkumu. Vasara iesākās ar mērenu tirgus kāpumu un mainīgām sekmēm vasaras izskaņā, jūlijā piedzīvojot kritumu (-5,8%), tad rudenī strauju kāpumu septembrī (+39,7%), oktobrī pat neredzētu izaugsmi (+61,1%) un novembrī rekordlielu lēcienu (+73,6%) , kas ļāva gadu noslēgt ar 16 708 vienībām un +16,5% tirgus palielinājumu salīdzinot ar COVID pandēmijas 2021.gadu. Tāpat gada kopējo rezultātu ir ietekmējusi lielo korporatīvo klientu (autonomas, koplietošanas platformas, valsts iepirkumi) iepirkumu pieaugums (+108%), bet gada nogalē pat +186%. t.sk. vislietāko ietekmi ir devusi CityBee, Valsts policijas, Latvenergo un Bolt Services autoparku atjaunošana.
Kopumā 2022. gada tirgus apjomi pietuvojās 2019. gada pirms pandēmijas rezultātam. Krievijas kara Ukrainā izraisītās sekas neļāva saražot un piegādāt automašīnas, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu. “2022. gads ieies vēsturē ar situāciju, kad pieprasījums stipri pārsniedza piedāvājumu. Auto cenas piedzīvoja strauju pieaugumu, kā rezultāts izejmateriālu deficītam un inflaktoriskam cenu pieaugumam. Ierastās atlaides un automašīnu izvēle no krājuma pazuda no “ēdienkartes”, tūlītējus pirkumus nomainīja pasūtījumi un garie piegāžu termiņi. Tas radīja nopietnas izmaiņas auto tirgū, liekot pircējiem iegādāties to, kas pieejams. Kā risinājumu klienti meklēja alternatīvas par ko liecina, piemēram, lietotu tirgus pieaugums mazlietotu a/m segmentā līdz 1 gada vecumam. Privātpersonas un uzņēmumi bieži vien nebija gatavi gaidīt gadu un vairāk, lai iegādātos jaunu a/m no ražotāja pārstāvja un meklēja piegādes iespējas sekundārajā tirgū. Īpaši tas attiecas uz Tesla, Audi, MB, BMW zīmoliem, bet arī Hyundai, Toyota, Peugeot.” skaidroja Auto Asociācija prezidents Andris Kulbergs.
Zīmolu sacensībā līderpozīcijas saglabāja Toyota (+21,6%), bet Volkswagen (+41,5%) apsteidza Škoda, kas piedzīvoja tirgus daļas kritumu. Milzu izrāvienu veica Dacia marka, realizējot 952 a/m (+83,4%) un paceļoties par veselām 5 pozīcijām uz 4. vietu. Vērtējot degvielas tipus, jāmin, ka dīzeļa auto skaits samazinājies par -9,7%, bet dīzeļu daļa starp visiem degvielu veidiem ir samazinājusies no 27% uz 21%. Tai pat laikā būtiski ir kāpis spraudņa hibrīdu PHEV a/m skaits, no 137 vienībām uz 301 auto.
2022. gads īpaši jāatzīmē ar straujo elektroauto reģistrāciju kāpumu (+158,6%). Šāda izaugsme veidoja vēsturiski augstāko tirgus daļu 6,39% (2021 – 2,88%). Tā gan joprojām ir divas reizes mazāka kā ES valstu vidējā. Gadā kopā tika realizēti 1068 jauni auto ar elektrisko piedziņu un tas vistiešākajā veidā ir rezultāts veiksmīgai VARAM realizētai privātpersonu atbalsta programmai, kā arī vispārējai interesei autobraucējiem pāriet uz videi draudzīgu un modernu transportu. Privātpersonu darījumi veidoja 47% no visiem pircējiem pretstatā 26% gadu iepriekš!
Par līderi elektroauto tirdzniecībā izvirzījās Nissan ar 196 a/m (+575%), kā otrais Audi ar 126 a/m (+350%), sekojot Volkswagen ar 116 a/m (+87,1%). No visiem Nissan gandrīz 50% ir Nissan Leaf, kas piegādāti korporatīvajiem klientiem, no tiem lielākā daļa Latvenergo un Latvijas Pasts. Lielais pārsteigums un jaunpienācējs elektroauto konkurencē bija zīmols Cupra ar 75 vienībām. Atkrītot uz 4. vietu, līderpozīciju tirgū zaudēja Škoda (-5,45%). Tas ir izskaidrojams ar ražošanas jaudām un piegāžu izaicinājumiem.
Kā tiešs rezultāts straujam elektroauto kāpumam, ir būtiski samazinājies vidējais CO2 izmešu rādītājs, kas pagājušajā gadā bija 136,3 CO2 g/km (2021 – 143,4 CO2 g/km). Savukārt emisiju daudzums parkam ar iekšdedzes motoriem ir saglabājies gandrīz mainīgs 145.6 CO2 g/km (2021 – 147.7 CO2 g/km). Tas tikai vēlreiz apliecina atbalsta finansējuma nozīmi emisiju samazināšanā.
