Elektriskie automobiļi
Elektriskie automobiļi, saukti arī par elektromobiļiem vai elektroauto, jau drīzumā būs vadošā automobiļu tehnoloģija visā auto nozarē. Tas ir pārdrošs apgalvojums, taču tas izriet no pasaules lielāko automobiļu ražotāju publiski solītā – jau 2025. gadā pasaules tirgos būs pieejami vismaz 170 dažādi elektroauto modeļi..
Pāreja no benzīna un dīzeļautomobiļiem uz elektriskajiem automobiļiem notiek daudz ātrāk, nekā pat profesionāļi bija paredzējuši.
Arī Latvijā pēdējo gadu laikā samērā strauji aug reģistrēto elektromobiļu skaits – šobrīd pa mūsu ceļiem brauc vairāk kā 1100 elektroauto, no kuriem populārākie ir Volkswagen, Nissan, BMW un Tesla ražotie elektriskie transportlīdzekļi.
Kā darbojas elektriskie automobiļi
Akumulators
Elektriskie motori
Kontrolieris
Reģeneratīvā bremzēšana
Desmit iemesli, lai pārsēstos uz elektrisku transportlīdzekli
Elektroauto nobraucamais attālums
Garāki ceļojumi ar elektroauto
Elektroauto un ziema
Braukšanas stils ietekmē elektroauto nobraukumu
Lietoti elektromobiļi
Cik veca ir mašīna?
Akumulators un elektromotors
Citi faktori
Kā darbojas elektriskie automobiļi
Elektriskie automobiļi ir daudz vienkāršāki par parastajiem automobiļiem.
Standarta dīzeļmotoru vai benzīna automobili darbina iekšdedzes dzinējs. Tas savā būtībā ir gana tehnoloģiski sarežģīts agregāts, kas ir savienots ar virkni citu auto detaļu, lai nodrošinātu auto kustību.
Kopējais kustīgo daļu skaits tradicionālajā iekšdedzes dzinēja auto ir apmēram 1000. Savukārt elektriskajam automobilim ir tikai aptuveni 100 kustīgas detaļas.
Visiem elektromobiļiem ir trīs galvenās sastāvdaļas: akumulators, viens vai vairāki elektromotori un jaudas vadības kontrolieris.
Akumulators
Akumulators ir elektriskā automobiļa galvenā sastāvdaļa. Iedomājieties to kā sava auto degvielas tvertni. Lai to piepildītu, tajā ielej elektrību, nevis benzīnu.
Tradicionālajiem automobiļiem ir dažāda izmēra degvielas tvertnes – tāpat arī elektromobiļiem. Akumulatora ietilpība parasti nosaka, cik tālu elektroauto var nobraukt ar vienu uzlādi. Jau šobrīd elektroauto ar 80 vai 100 kWh lielu bateriju ar vienu uzlādi var nobraukt 450 – 600 kilometrus.
Akumulators ikvienā elektromobilī ir regulāri jāuzlādē. To var izdarīt, ievietojot to uzlādes punktā.
Jūs varat uzstādīt uzlādes punktu mājās (piemēram, ja jums ir sētā), un vai arī to var nodrošināt jūsu darbavieta. Tiem, kam šī abas iespējas nav pieejamas, aizvien plašākas uzlādes iespējas nodrošina visā Latvijā pieejamie publiskās uzlādes punkti.
Elektroauto akumulators ir ļoti līdzīgs klēpjdatora vai mobilā tālruņa akumulatoram, tikai daudz lielāks. Populārākais akumulatora tips ir t.s. litija jonu akumulators, kas sastopams gan elektromobiļos, gan arī elektroierīcēs.
Elektriskie motori
Akumulatori elektromobilī darbina vienu vai vairākus elektromotorus. Elektriskie motori nodrošina elektroauto riteņu griešanos.
Priekšējās vai pakaļējās piedziņas automobiļiem parasti vienā no asīm ir tikai viens elektromotors.
Četrriteņu piedziņas transportlīdzekļiem – tādiem kā daudziem Tesla modeļiem, Jaguar I-Pace, Audi e-Tron un Mercedes EQC – ir elektromotors uz abām asīm.
Tradicionālā automobiļa dzinēja jauda parasti ir izteikta zirgspēkos. Savukārt elektromobiļiem jaudu izsaka kilovatos.
Kontrolieris
Elektromobiļi ir slaveni ar spēju neticami ātri paātrināties. Bieži vien, ja nospiedīsiet “grīdā” elektroauto gāzes pedāli jeb akseleratoru, sajūtas būs kā sacīkšu automobilī.
Lai pārvaldītu šo tūlīt pieejamo akumulatora enerģiju, ir pieejams elektroniskais “kontrolieris”, kas regulē, cik daudz jaudas tiek piegādāts riteņiem.
Kontrolieris ļauj gūt vienmērīgu braukšanas pieredzi.
Reģeneratīvā bremzēšana
Īpaša elektrisko automobiļu tehnoloģija ir t.s. reģeneratīvā bremzēšana. Tās uzdevums ir izmantot visu enerģiju, kas rodas bremzēšanas procesā. Iekšdedzes dzinēja auto, bremzējot, daudz siltuma rodas bremžu uzlikas. Šī siltuma enerģija iet zudībā.
Elektromobilī, atlaižot akseleratoru, elektromotors pāriet atpakaļgaitā un darbojas kā ģenerators, uzlādējot akumulatoru. Šis process palēnina automašīnas darbību, nenospiežot bremžu pedāli.
Šādā veidā auto kustības palēnināšanās tiek izmantota, lai papildus uzlādētu elektroauto bateriju.
Protams, ārkārtas situācijā jūs joprojām varat izmantot klasiskās bremzes, lai strauji apstādinātu mašīnu.
Desmit iemesli, lai pārsēstos uz elektrisku transportlīdzekli
Vai jau tagad vajadzētu pārsēsties uz elektroauto? Tuvākā desmitgadē lielai daļai no mums droši vien būs elektromobiļi. Uz ceļiem vēl kādu laiku būs iekšdedzes dzinēja automašīnas, bet aizvien lielākam skaitam reģistrēto jauno automobiļu būs elektriskā piedziņa.
Jau 2020. gadā jau ir gana daudz pārliecinošu iemeslu, kāpēc apsvērt elektromobiļa iegādi vai nomu. Populārākie iemesli varētu būt šādi:
- Būtiski mazākas “degvielas” izmaksas uz katru nobraukto kilometru – atkarībā no elektroauto modeļa un elektrības tarifu plāna, šīs izmaksas var būt 3-4 reizes mazākas;
- Ja ir pieejama uzlāde mājas un darbavietā – tad ikdienā faktiski atkrīt nepieciešamība “uzpildīties” benzīntankā;
- Iespēja izbaudīt lielisku auto dinamiku un paātrinājumu, drošāka apdzīšana (lielai daļai elektroauto modeļu);
- Bezmaksas pašvaldības autostāvvietas Rīgā un Liepājā, bezmaksas iebraukšana Jūrmalā;
- Iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslām Rīgā, apbraucot sastrēgumus;
- Maksa par pirmreizējo reģistrāciju un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis netiek piemēroti;
- Auto nerada kaitīgus un indīgus gāzu izmešus – tīrāks gaiss jūsu pilsētā;
- Modernākās auto tehnoloģijas – parasti autoražotāji tieši elektromobiļos uzstāda savas vismodernākās tehnoloģijas vispirms;
- Krietni zemākas auto ekspluatācijas izmaksas, jo elektromobiļiem ir krietni mazāk kustīgo komponenšu;
- Krietni mazāks skaņas piesārņojums – elektromobiļi pārvietojas gandrīz bez skaņas.
Ja šie argumenti šķiet saistoši, tad rūkošās elektromobiļu cenas un aizvien plašākais pieejamo modeļu klāsts jau tagad vai tuvākā nākotnē padarīs elektroauto pieejamu daudziem Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Elektroauto nobraucamais attālums
Elektroauto nobraucamā attāluma pieaugums ir būtisks faktors strauji pieaugošajos elektromobiļu pārdošanas rādītājos Eiropā.
Ja jūs uztrauc, cik elektroauto spēj nobraukt ar vienu uzlādi, tad jūs savās bažās neesat viens.
Šai trauksmei ir pat izdomāts speciāls nosaukums “range anxiety” jeb uztraukums par iespējamo nobraukumu.
Labā ziņa ir tā, ka EV automobiļu akumulatori visu laiku kļūst lielāki un efektīvāki, un daži pieejamas cenas elektromobiļi tagad var veikt līdz pat 400 kilometriem ar vienu uzlādi.
Uztraukums par iespējamo nobraukumu balstās uz bažām, ka elektroauto beigsies elektroenerģija pirms tas sasniegs iecerēto galamērķi.
Diapazona nemiernieki baidās, ka viņu elektriskajam automobilim izkritīs akumulators, pirms viņi sasniegs galamērķi. Daļēji šīs bažas ir pamatotas, jo šajā gadījumā problēmas nevarēs atrisināt, uzpildot auto no benzīnkannas.
Ja braucat ar lādējamu vai parastu hibrīdauto, tad bažām par galamērķa sasniegšanu gan nevajadzētu būt, jo šiem automobiļiem ir arī iekšdedzes dzinēji, kuru degviela ir viegli uzpildāma jebkurā situācijā.
Bet atgriežoties pie pilnvērtīgiem elektromobiļiem un uztraukumu par iespējamo nobraukumu, vislabāk ir kliedēt šīs bažas ar vienkāršu piemēru.
Hyundai Kona Electric
Ņemsim par piemēru Latvijas tirgū pieejamo elektroauto Hyundai Kona Electric, kam tātad nav ne dīzeļa, ne benzīna motora. Šis auto ar 64 kWh bateriju spēj nobraukt krietni virs 400 kilometriem ar vienu uzlādi.
Ja vien jūs neesat tirdzniecības pārstāvis, kas dienā tiešām nobrauc virs 400 kilometriem, tad bažām par iespējamo nobraukumu nav racionāla pamata. Savukārt, vairāki pētījumi rāda, ka irracionālas bažas par nobraukumu visvienkāršāk ir kliedējamas iznomājot elektroauto, teiksim uz mēnesi, un gūstot tiešu pieredzi tā ekspluatācijā.
Garāki ceļojumi ar elektroauto
Jau šobrīd Latviju bez problēmām ir iespējams apceļot ar elektroauto, pateicoties tādiem publiski pieejamiem uzlādes tīkliem kā E-mobi tīklam ( https://portal.e-mobi.lv/lv/sakumlapa/ ) un Elektrum publiskās uzlādes tīklam ( www.elektrum.lv ).
Abi pakalpojuma sniedzēji piedāvā lejuplādēt ērti lietojamas mobilās aplikācijas, kas izmantojamas gan uzlādes punktu atrašanai, gan arī ērtiem norēķiniem par izmantoto elektroenerģiju.
Kopumā 2020. gadā Latvijā ir pieejamas ap 100 publiskas uzlādes pieslēgumvietas, bet tuvākā laikā šis skaits varētu dubultoties. Parasti šajās pieslēgumvietās 10 minūšu laikā var ielādēt elektroenerģiju pat 50 kilometru garam braucienam.
Galvenā lieta, ko prasa garāki ceļojumi ar elektroauto, ir savlaicīga un pārdomāta brauciena plānošana.
Elektroauto un ziema
Šobrīd, pateicoties pārdomātai valsts atbalsta politikai, pasaulē visattīstītākais elektroauto tirgus ir Norvēģijā, kur 2020. gada septembrī vairāk kā puse pārdoto automobiļu bija pilnvērtīgi elektromobiļi.
Tātad Norvēģijas skarbais klimats un atrašanas pie polārā loka nav bijis šķērslis plašai elektromobilitātes izplatībai.
Līdzīgi kā iekšdedzes dzinēja automobiļiem, arī elektroauto aukstos laika apstākļos palielinās enerģijas patēriņš, un ar vienu uzlādi šādos apstākļos elektroauto nobrauks 10% – 30% mazāk, atkarībā no modeļa. Tiem elektroauto, kas ir aprīkoti ar siltumsūkņa tehnoloģiju, nobraukuma samazinājums skarbos ziemas apstākļos ir mazāks.
Toties elektromobiļiem piemīt arī virkne pozitīvu tehnisku īpašību, kāpēc tos aizvien vairāk izvēlas tieši planētas pašos ziemeļos mītoši ļaudis. Proti, šīs īpašības ir sekojošas:
- Elektroauto nepastāv iedarbināšanas problēmas, ar kādām sastopas it īpaši dīzeļautomobiļi, ja temperatūra naktī ir noslīdējusi zem – 20 C0. Atliek nospiest pogu un auto ir gatavs braucienam. Tieši šīs īpatnības dēļ, pēdējo gadu laikā elektroauto ir iecienītākā auto tehnoloģija tiem Skandināvijas un Krievijas iemītniekiem, kas mīt aiz polārā loka.
- Lielai daļai elektroauto ir iespēja attālināti ieslēgt salona apsildi pirms brauciena aukstā ziemas rītā. Pie tam, ieplūstošais gaiss uzreiz jau ir silts, jo nav jāgaida, kad motors uzsils. Vairums elektroauto ir aprīkoti arī ar sēdekļu un stūres apsildes sistēmām.
- Elektroniskās vilces un stabilitātes kontroles sistēmas daudz labāk darbojas ar elektromotoru, jo precīzāk to var kontrolēt. Praksē tas nozīmē, ka, lai gan parasta mašīna ieraktu sevi sniega kupenā, elektrauto izmanto tikai tik daudz jaudas, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu caur sniega šķērslim.
- Daudzi elektroauto ir aprīkoti arī ar pilnpiedziņu, tādējādi brauciens ar tiem pa sniegotu ceļu ir vēls stabilāks un drošāks.
- Elektroauto ir raksturīgi liels riteņu diametrs, kas komplektā ar smago gravitācijas centru (dēļ smagā akumulatora auto grīdā) un arī 50/50 svara līdzsvaru starp auto priekšgalu un aizmuguri, ļauj nodrošināt stabilāku braucienu slidenos un sniegotos apstākļos.
Braukšanas stils ietekmē elektroauto nobraukumu
Ja braucat kā maniaks ar elektroauto, tad attālums, kuru varat nobraukt ar vienu uzlādi, samazinās. Lai gan šī sakarība ir spēkā arī attiecībā uz braucienu ar iekšdedzes automobili.
Parasti elektromobiļiem ir vismaz divi ikdienas braukšanas “režīmi”. Piemēram, Jaguar I-Pace ir trīs režīmi Eco, Comfort un Dynamic.
“Eko” režīms parasti ir lielākajai daļai elektromobiļu, kas ekonomē akumulatorā esošo enerģiju pēc iespējas vairāk, lai palielinātu nobraukumu, ko var veikt ar vienu uzlādi. “Eko” braukšanas režīms bieži vien aizkavē pārāk ātru paātrināšanos. Tas var pat ierobežot automobiļa iespējamo augstāko ātrumu.
Ja jums nav tālu jābrauc un “Eko” režīms ir pārāk garlaicīgs, daudzi elektroauto piedāvā izvēlēties sportiskāku braukšanas režīmu un izbaudīt elektromotora tūlītējo griezes momentu. Piemēram, Tesla Model 3 ir divi aktīvas braukšanas režīmi: Sport un Chill.
Ņemot vērā, ka vairums Latvijas iedzīvotāju ikdienā lielākoties brauc pa pilsētu, tad īpaši pievilcīga varētu būt elektroauto īpašība tērēt krietni mazāk enerģijas pilsētas braukšanas režīmā – pretēji iekšdedzes dzinēja automobiļiem, kuru patēriņš pilsētas apstākļos pieaug pat par 40% – 50%.
Lai skaidri pierādītu šo fenomenu, Hyundai veica testu, kas noritēja Vācijā, 2020. gada vasarā. Trīs standartaprīkojuma Hyundai Kona Electric (ar 64 kWh akumulatoru) elektroauto veica 3 dienu garu testu, kura laikā simulēja klasisku pārvietošanos pilsētvidē, kurā vidējais braukšanas ātrums parasti svārstās no 29 -31 km/h. Rezultātā visas trīs automašīnas pārsniedza 1000 km nobraukumu ar vienu uzlādi.
Hibrīdauto
Ja tomēr grūti pieņemt lēmumu pārsēsties uz pilnvērtīgu elektroauto, tad kā saprātīga alternatīva ir apsverama hibrīdauto iegāde.
Bet vai arī hibrīdauto ir elektroauto?
Jā, principā droši teikt, ka hibrīdauto ir elektromobilis, jo arī tam ir salīdzinoši nelielāks akumulators un elektromotors līdzās ar tradicionālu iekšdedzes auto dzinēju.
Var teikt, ka pastāv divu veidu hibrīdauto – klasiskais hibrīdauto (hybrid electric vehicle (HEV)) un lādējamais hibrīdauto (plug in hybrid vehicle (PHEV)).
Klasiskais hibrīdauto
Klasiskos hibrīdauto darbina iekšdedzes dzinējs un elektromotors, kas izmanto akumulatoros uzkrāto enerģiju. Klasisko hibrīdauto nevar pievienot uzlādes iekārtai, lai uzlādētu akumulatoru. Tā vietā akumulators tiek uzlādēts, izmantojot reģeneratīvo bremzēšanu un iekšdedzes dzinēju.
Elektromotora nodrošinātā papildu jauda var ļaut izmantot dzinēju ar mazāku tilpumu. Elektromotors tiek izmantots gaitas uzsākšanai un lēngaitas manevru veikšanai, kā arī tas ļauj nedarbināt iekšdedzes motoru tukšgaitā tad, kad auto ir apstājies. Tas viss kopumā nodrošina labāku degvielas ekonomiju, salīdzinot ar klasisku iekšdedzes dzinēju.
Lādējamais hibrīdauto
Lādējamie hibrīdauto izmanto akumulatoru, lai darbinātu elektromotoru, kā arī izmanto fosilo degvielu, piemēram, benzīnu vai dīzeļdegvielu, lai darbinātu iekšdedzes dzinēju. Šim hibrīdauto tipam ir divas būtiskas atšķirības no klasiskā hibrīdauto:
- Kā jau liecina tā nosaukums, lādējamais hibrīdauto ir uzlādējams no uzlādes iekārtas vai tīkla gluži tāpat kā pilnvērtīgs elektroauto (battery electric vehicle (BEV)) Taču tā akumulatora ietilpība ir jūtami mazāka kā pilnvērtīgam elektroauto, tāpēc tam ir nepieciešams arī iekšdedzes dzinējs un degvielas bāka.
- Lādējamais hibrīdauto spēj pilnvērtīgi pārvietoties arī izmantojot tikai elektromotoru – parasti šādā veidā nobraucamais attālums svārstās no 30 – 60 kilometriem. Ikdienas autobraucējs parasti dienā neveic lielāku attālumu par 30 – 40 kilometriem, līdz ar to pareizi lietojot uzlādējamo hibrīdu, vairumu braucienu ir iespējams veikt bez jebkādiem kaitīgiem izmešiem un būtiski lētāk kā braucot ar iekšdedzes dzinēju. Tomēr tālāku braucienu gadījumā, lādējamais hibrīdauto veiksmīgi izmanto gan iekšdedzes dzinēja, gan elektriskā dzinēja jaudu, sasniedzot ļoti labus degvielas patēriņa rādītājus.
Salīdzināmas klases lādējamie hibrīdi ir dārgāki kā klasiskie hibrīdi, taču šis sadārdzinājums parasti ir 15% – 20% apmērā, ko kompensē būtiski mazākas nobraukta kilometra izmaksas, ja ikdienā tiek izmantots pilnīgi elektriskais braukšanas režīms.
Lietoti elektromobiļi
Tagad, līdz ar elektroauto tehnoloģiju attīstību, lietoti elektromobiļi var būt patiesi labs pirkums.
Arī Latvijā vai tuvākajās kaimiņvalstīs ir pieejams pietiekams lietotu elektroauto klāsts, no kā atrast sev piemērotu elektroauto.
Tāpat kā vairākumam lietotu automobiļu, arī lietotam elektromobilim izmaksas ir ievērojami mazākas nekā pilnīgi jaunam vienam un tam pašam modelim.
Zemāk ir uzskaitīti galvenie apsvērumi, kas būtu jāņem vērā izvēloties un iegādājoties lietotu elektroauto:
Elektromobiļu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Modeļi, kas tika izlaisti 2019. gadā, ir bieži vien galvastiesu pārāki par elektroauto, kas nākuši klajā 2015. vai 2017. gadā. Vienīgais izņēmums ir Tesla elektroautomobiļi – tie ir spējuši parādīt atzīstamu tehnoloģisko sniegumu faktiski jau no paša to izlaides sākuma. 2020. gadā iznākušie jaunie elektrisko automobiļu modeļi, piemēram, Volkswagen ID.3, ir vēl viens plats solis uz priekšu elektroauto tehnoloģiju attīstībā.
Bet, ja tomēr apsverat iegādāties lietotu elektroauto, vispirms noskaidrojiet, cik vecs ir noskatītais elektroauto. Parasti, jo vecāka mašīna, jo īsāks tas ir veicamais nobraukums no vienas pilnas uzlādes. Paši pirmie elektromobiļi nespēja nobraukt vairāk par 100 – 150 kilometriem ar vienu uzlādi.
Vecākiem lietotam elektromobiļiem ir arī mazāk funkciju, piemēram, efektīva reģeneratīvā bremzēšana, spēja uzlādēties ļoti ātri, dažādi braukšanas procesa automatizācijas risinājumi utt.
Tomēr, ja lietotam, dažus gadus vecam elektroauto ir visas nepieciešamās funkcijas un pietiekams nobraukums ar vienu uzlādi, tad tā iegāde var būt gana izdevīga. Bieži vien izrādās, ka jūsu patiesajām vajadzībām der arī kāds lietota elektromobiļa modelis. Ja tā cena šķiet adekvāta, tad noteikti var apsvērt arī lietota elektroauto iegādi.
Visbeidzot — un pārsteidzoši — daudzu lietotu elektroauto cena šobrīd patiešām pieaug. It īpaši tas ir sakāms par Tesla ražotajiem auto.
Kā var izskaidrot šo fenomenu? Šobrīd pasaules autoražotāji nespēj saražot pietiekamu elektroauto apjomu, atbilstoši pieprasījumam. Līdz ar to lietotu elektroauto tirgū nonāk salīdzinoši mazs elektromobiļu skaits. Vienlaikus, aizvien lielāks iedzīvotāju skaits apsver tieši elektriskā automobiļa iegādi, taču ne visi vēlas vai var atļauties iegādāties jaunu elektromobili.
Ikviens, kas pērk lietotu benzīna vai dīzeļdzinēja automašīnu, vēlēsies zināt, vai dzinējs ir labā stāvoklī. Līdzīgi ir ar elektroauto – tikai šajā gadījumā ir jāpārliecinās, vai elektromotors (-i) un akumulators ir pietiekami labā stāvoklī.
Tas ir tas, kas liek auto “braukt”, un nav jēgas iegādāties second hand auto, ja motors sakravā mantas pēc pāris nedēļām. Tas ir tas pats, kas ar EV. Jums ir jāpārliecinās, vai akumulators un elektromotors (-i) darbojas pareizi.
Garantijas
Elektriskajiem automobiļiem parasti ir trīs dažāda veida garantijas:
- Automobilim kopumā;
- Elektromotoram un piedziņai;
- Akumulatora darbībai.
Piemēram, 2014. gada Nissan Leaf sākotnēji tika nodrošināta 3 gadu automašīnas garantija (vai 100 000 km), 5 gadu elektrodzinēja un piedziņas garantija (vai 100 000 km) un 8 gadu akumulatora garantija (vai 160 000 kilometri).
Labā ziņa ir tā, ka elektroauto ir daudz vienkāršāks par parastu auto. Elektroauto ir daudz mazāk daļu; līdz ar to daudz mazāk kas var noiet greizi. Tātad ir pamats cerēt, ka lietota elektroauto tālāka ekspluatācija būs bez liekām klapatām.
Akumulators
Akumulatora stāvoklis ir īpašas izpētes vērts, jo tieši tas ir dārgākā elektroauto sastāvdaļa.
Mēs esam pieraduši, ka mūsu mobilie tālruņi un klēpjdatori samērā ātri zaudē savu akumulatora kapacitāti. To sauc par “akumulatora degradāciju”. Jauns viedtālrunis var darboties veselu dienu ar vienu lādiņu, bet tas pats tālrunis pēc 2 lietošanas gadiem var darboties tikai 8 stundas dienā.
Tomēr, lielākā daļa elektromobiļu akumulatori ir konstruēti tā, lai spētu izturēt daudzus uzlādes – izlādes ciklus. Tāpēc arī lietotu elektromobiļu baterijas patiesībā degradējas ļoti lēni – tā 5 gadus vecam elektromobilim bateriju kapacitāte var būt samazinājusies tikai par pāris procentiem.
Tomēr pirms iegādes ir iespējams veikt padziļinātu lietota elektroauto bateriju stāvokļa izpēti. Daudz informācijas ir iespējams iegūt no elektroauto vadības sistēmas, taču detalizētāku informāciju par elektroauto bateriju stāvokli var sniegt arī konkrētā ražotāja pārstāvis Latvijā.
Atskaitot akumulatora stāvokli un elektroauto vecuma faktoru (kas parasti nosaka, cik tehnoloģiski attīstīts būs konkrētais auto un kāds tam būs nobraukums ar vienu uzlādi), visi citi lietotā auto iegādes faktori pa lielam būs identiski kā jebkuram citas piedziņas tehnoloģijas automobilim.
Lietas, kam arī būtu vērts pievērst uzmanību, ir šādas:
- Vai auto ir bijis iesaistīts nopietnā negadījumā
- Vai tam ir pilna servisa vēsture?
- Vai tā virsbūve ir labā stāvoklī?
- Vai tā interjers ir labā stāvoklī?
- Cik daudz no ražotāja garantijas joprojām ir spēkā?
- Kāds ir sēdvietu skaits?
- Utt.
Ja dzīvojat pilsētā, kur stāvvietas ir samērā grūti pieejamas, iespējams, vēlēsities braukt ar ļoti mazu elektroauto. Šajā segmentā ir pieejami ļoti kompaktie Smart EQ fortwo coupe, kā arī Renault Twizy. Šis ultrakompaktais segments nav domāts visiem, bet ideāli piemērots ierobežotam ikdienas nobraukumam.
Ir pieejami arī kompakti lietoti četrvietīgi elektroauto – piemēram, BMW i3 ir ļoti kvalitatīvs auto ar izcilu dizainu. Citi 4-vietīgi pieejami lietoti elektroauto ir VW e-up!, Smart EQ forfour, Citroen C-zero un Peugeot iOn.
Savukārt 5-vietīgu, pieejamu, lietotu elektrisko automobiļu klāsts ir vēl plašāks – Nissan Leaf, Renault Zoe, Kia Soul EV, Hyundai Ioniq Electric un VW e-Golf. Un premium elektroauto segmentā jau šobrīd ir gana plaša Tesla ražoto automobiļu izvēle, galvenokārt Tesla Model S dažādas modifikācijas.
