Mūsu blogs

Automobiļu ražotāji šogad gatavojas hibrīdautomobiļu cenu karam, jo cenšas izvairīties no ES sodiem par oglekļa dioksīda emisijām.

Daži autobūvētāji cīnās par to, lai atbilstu janvārī ieviestajiem jaunajiem ES noteikumiem par oglekļa emisiju, kas liek samazināt oglekļa dioksīda daudzumu, ko rada viņu ražotie transportlīdzekļi. Saskaņā ar investīciju bankas UBS datiem – tas var likt autoražotājiem samazināt cenas par mazāk emitējošiem lādējamajiem hibrīdelektro transportlīdzekļiem (PHEV), lai mudinātu patērētājus tos iegādāties.

Gandrīz visu ES pārdoto automobiļu vidējai CO2 emisijai nākamo divu gadu laikā ir jāsamazinās zem 95 g kilometrā, paredzot lielus sodus tiem, kuri šo mērķi nesasniedz. Noteikumi attiecas arī uz Apvienoto Karalisti vismaz līdz 2021.gada 1.janvārim.

Nākamo divu gadu laikā no automobiļu ražotāju peļņas tiks izņemti aptuveni 8,4 miljardi eiro, jo tie cenšas ievērot noteikumus. Tas ir par 1 miljardu eiro vairāk, nekā iepriekš tika gaidīts, pateicoties elektrisko automašīnu ražošanas kavējumiem un patērētāju vēlmei pēc dabai ne tik draudzīgiem SUV, liecina Patrika Hummela (Patrick Hummel) vadītās UBS analītiķu veiktie aprēķini. Tie norāda, ka hibrīdauto, kurus var uzlādēt no ārēja avota, neizmantojot iekšdedzes dzinēju, pārdošanas apjomi laikā no 2019. līdz 2021.gadam ir septiņkārtīgi jāpalielina.

“Tā kā autobūvētājiem, iespējams, būs agresīvi jāuzspiež PHEV saviem klientiem, mēs saredzam cenu kara risku 2020.gada laikā,” raksta P. Hummels.

Vācijas Daimler, Mercedes Benz automašīnu ražotājs, un Francijas Renault īpaši riskē ar to, ka nokavēs savu mērķi un būs jāmaksā lielas soda naudas. Fiat Chrysler Automobiles arī ir apdraudēts, neskatoties uz simtiem miljonu eiro vērto darījumu, lai “apvienotu” savas emisijas ar Tesla nulles emisijas automobiļiem. Lai gan tas ir likumīgi, kampaņas dalībnieki šo darījumu ir ļoti kritizējuši.

Tiek atklāts ka arī uzņēmumam Jaguar Land Rover, kas pieder Indijas uzņēmumam Tata Motors, izmaksas nākamo divu gadu laikā būs 179 miljoni sterliņu mārciņu. Lielbritānijas lielākajam autoražotājam, kas tikko ir uzsācis otro bargo izmaksu samazināšanas kārtu, jo cīnās ar elektriskajiem ieguldījumiem, ir strauji jāpalielina sava hibrīda pārdošana, sacīja UBS.

Dažu hibrīdautomobiļu “zaļās” īpašības ir pretrunīgas, jo tie, līdzās akumulatoru motoriem, turpina izmantot piesārņojošus iekšdedzes dzinējus.

Džūlija Poliskanova (Julia Poliscanova), Clean vehicle direktore transporta un vides jautājumos, stāsta, ka ir pierādījumi tam, ka spraudņu hibrīdi reti panāk tādu emisiju samazinājumu, kādu paredz laboratorijas testi, jo lietotāji tos mēdz neuzlādēt.

“Realitātē šo auto izmeši bieži vien ir divas vai trīs reizes lielāki,” viņa sacīja, atsaucoties uz Miles Consultancy secinājumiem, kuros teikts, ka daudzi šo auto lietotāji nekad neizmanto lādētāju.
Ja spraudņu hibrīdi nav uzlādēti, tie var emitēt vairāk oglekļa dioksīda un radīt lielāku gaisa piesārņojumu nekā līdzvērtīgs auto bez akumulatora, jo mazākam motoram jāvelk vairāk svara un tāpēc tas darbojas mazāk efektīvi.

Tomēr spraudņu hibrīdiem, kurus var uzlādēt no ārējiem avotiem, ir liela nozīme automobiļu ražotāju emisiju samazināšanas centienos, jo to ražošanai uzņēmumi var izmantot tās pašas rūpnīcas, kurās tie jau ir ieguldījuši miljardiem eiro.

Emisiju ierobežojumi stājušies spēkā iespējami sliktākajā laikā priekš autoražotājiem, Ķīnas tirgus divus gadus cietis no recesijas pat pirms koronavīrusa uzliesmojuma un savu rentablo dīzeļdzinēju automobiļu pārdošanas par lētu naudu pēc “dīzeļgeitas” emisiju krāpšanas skandāla. Tajā pašā laikā patērētāju uzticība vājinās dažos nozīmīgos Eiropas tirgos, un Brexit nenoteiktība Lielbritānijā ir mazinājusi pārdošanas apjomus.

“Jaunu automobiļu tirgus šobrīd ir mainīgs, tāpēc dīleriem ir smagi jāstrādā,” sacīja Maiks Haves (Mike Hawes), Automobiļu ražotāju un tirgotāju asociācijas (Society of Motor Manufacturers) vadītājs. “Tas ir pircēju tirgus.”

Paredzams, ka noteikumu ievērošanas izmaksas atšķirsies starp autobūvētājiem, kuriem ir radikāli atšķirīgas stratēģijas. Piemēram, Volkswagen, kas ir pasaulē lielākais autoražotājs pēc apjoma, ir uzsācis universālu elektrisko apvērsumu ar plāniem līdz 2023.gada beigām saražot 1 miljonu elektroauto. Konkurējošo uzņēmumu vadītāji uzskata, ka uzņēmums ir panikā pēc tam, kad tā reputāciju sašķobīja “dīzeļgeitas” skandāls. Tādi konkurējošie ražotāji kā BMW un Daimler īstermiņā ir pievērsušies hibrīdiem, kurus ir vieglāk ražot, izmantojot esošās rūpnīcas, un izvairīties no tādām problēmām kā litija jonu akumulatoru trūkums.
Uzņēmumu vadītāji apgalvo, ka hibrīdi ir būtiski, lai samazinātu izmešus.

Tomēr tie ir īpaši pievilcīgi arī no regulējumu viedokļa. Visi hibrīdi, kas testa apstākļos emitē mazāk par 50g CO2 uz kilometru, var pretendēt uz “supercredits” nākamajiem diviem gadiem. Tas nozīmē, ka saskaņā ar ES noteikumiem to skaits ir divkāršs, tāpēc automobiļu ražotāji ir vienlīdz motivēti pārdot hibrīdus un akumulatoru elektriskos transportlīdzekļus.
“PHEV ir noteikumu ievērošanas īstermiņa stratēģija,” sacīja Poliskanova. “Šie auto ir neizbēgami dārgi, jo jāsaslēdz ar diviem dzinējiem un motoru. Tiem nevajadzētu būt daļai no nākotnes.”