MG elektriskais transports nonāk plašākā publikā
Apvienotās Karalistes ražošanas kompānija MG ir pierādījusi savu spēju ne tikai pielāgoties arvien augošajai konkurencei automobiļu rūpniecības nozarē, bet arī izvirzīties par līderi starp pieņemamas cenas un videi draudzīgas pārvietošanās iespēju sniedzējiem.
MG zīmols reiz bijis britu sporta automobiļu ražošanas balsts, kas dibināts 1930. gadā un radies kā atzars no Morris Garages company. Tas tika izveidots, lai apkalpotu William Morris (vēlāk Lord Nuffield) ražotos auto. Pirmskara un pēckara gados zīmols bija atbildīgs par virkni tādu leģendāru mazo sporta automobiļu ražošanu kā TF, Midget, MGA un MGB. No 60. gadiem līdz 90. gadiem britu auto industrija vispirms tika apvienota British Leyland, bet vēlāk sadalīta, saspiesta, sagremota un izspļauta kā virkne atsevišķu zīmolu ar dažādām starptautiskām īpašumtiesībām.
MG vārds ar savu atšķiramo astoņstūra logo dažādos veidos izmantots to uzliekot uz vieglajām un sportiskajām Ostin un Rover sedanu un hečbeku versijām, kā arī uz glītā, mazā divvietīgā MG-F, kura izveidi pārraudzīja Gerijs Makvaldns (tagad dizaina guru JLR). Galu galā MG zīmolu 2007. gadā iegādājās Ķīnas uzņēmums Nanjing Automobile, kas bija Apvienotās Karalistes automobiļu ražošanas nozares zemākais punkts. Nanjing drīz vien apvienojās ar SAIC, valstij piederošo Ķīnas auto lielspēlētāju, kas savukārt savu darbību sāka kā Šanhajas auto industrijas korporācija, un tā sākās jauna ēra MG zīmolam. Ārī Ķīnas autoindustrija ir bijusi pakļauta sarežģītiem apvienošanās un pārņemšanas darījumiem, tikai mērogs ir daudz, daudz lielāks. SAIC katru gadu saražo aptuveni 5 miljonus automašīnu, ieskaitot modeļus, kas ražoti sadarbībā ar Škoda, Buick un VW. Tāpat kā visi Ķīnas ražotāji, Ķīnas valdības agresīvo mērķu vadīts, tas spēcīgi veicina elektromobiļu ražošanu.
Tas bija veids, kā izskaidrot to, kāpēc Apvienotās Karalistes vispieejamākais elektromobilis ir ražots Ķīnā, bet tā priekšpusi rotā 90 gadus sena britu autoražotāja logo. ZS modelis ir pieejams arī ar tradicionālo dzinēju, radot tikko jaušamu kompromisu, pamatā tikai elektroauto piedāvājumā. Iespējams, ka apvienotā benzīna un elektrisko modeļu izvēle ir paredzēta, lai atvilinātu klientus uz elektroauto pusi, jo īpaši tāpēc ka Apvienotās Karalistes patērētāji kļūst vecāki un nedaudz konservatīvāki. Modelis ir mērķēts arī uz jauniem tirgiem, jo īpaši uz Indiju, kur ZS elektroauto nesen tika piedāvāts. Tā ir daļa no Ķīnas rūpniecības milzīgā spiediena palielināt pārdošanas apjomus ārzemēs, saskaroties ar statisku vietējo tirgu.
Eiropā ZS elektroauto sastāda mazu konkurenci, tomēr tas joprojām ir labāk aprīkots nekā lielākā daļa konkurentu. Jāatzīst, ka vizuāli tas īpaši neizceļas. Kompaktais krosovers ir augsts un mazliet vispārējs, kā jau gandrīz visi šīs nozares auto mēdz būt. Režģis ir pārāk liels, riteņi ir mazliet par mazu, un tas ir ļoti iespaidojies no konkurentiem – radiatora dizains imitē Mercedes, no Jaguar aizņemts rotējošais ātrumpārslēgs, sānu profils atgādina SEAT. Interjerā ir izmantota cieta, mazapstrādāta plastmasa un tādi traucēkļi kā lēns info sistēmas ekrāns un neatlaidīgie brīdinošie signāli ir neizturami. Norādītais, ar vienu uzlādi nobraucamais attālums, kas pārsniedz 160 jūdzes (257 km), nozīmē, ka, attālinoties no uzlādes punktiem, lietotājs pastāvīgi ir autonomijas trūkuma trauksmes tuvumā.
Un tomēr, kā zina ikviens, kurš ir lietojis elektroauto ilgāk nekā dažas dienas, autonomijas trūkuma trauksme tiek ātri pārvarēta ar pieredzi. Pēc tam, kad sākotnēji šķietamās dīvainības kļūst par pierastām raksturīgām iezīmēm, auto vienkāršība, vieglums un zemās izmaksas, padara ZS elektroauto par saprātīgu izvēli. Tam ir industriālais dizains masām no zīmola, kas rada platformu daudz lielākam industriālajam spēkam.
