Mūsu blogs

Tā kā Porsche Taycan beidzot uzsāk savu ceļu pie klientiem, būtu vērts atcerēties Porsche pirmo akumulatora elektroauto. Šajā gadījumā tas nozīmē ceļot atpakaļ laikā uz 1898.gadu un atskatīties uz Egger-Lohner elektromobili, C.2 Phaeton modeli. Par laimi, pats Poršē auto nosauca vienkārši par P1.

Tā kā jauneklis Ferdinands Poršē sajūsminājās par elektrību un izvēlējās nesekot sava tēva, mazpilsētiņas skārdnieka, pēdās, 1893.gadā viņš 18 gadu vecumā pārcēlās uz Vīni, lai sāktu stažēšanos elektrofirmā Bela Egger & Co, vienlaikus studējot Imperiālajā Tehniskajā universitātē.

Šī godkāre un smagais darbs atmaksājās, jo viņam Egger & Co tika piešķirts vadošs amats – tikai dažu gadu laikā kopš F.Poršē sāka strādāt par mācekli. 1897.gads bija atskaites punkts: kā kompānijas testēšanas nodaļas vadītājs viņš uzbūvēja elektrisko riteņu rumbas motoru, viņš tikās ar vagonu ražotāju Jacob Lohner & Co un sāka strādāt pie elektroauto. Ferdinands Poršē bija tikai 22 gadus vecs.

Kā sadarbība starp elektrisko firmu Bela Egger & Co un Jacob Lohner & Co tapa Egger-Lohner elektromobilis, modelis C.2 Phaeton. Lohner firma uzskatīja, ka elektriskie automobiļi būtu īpaši labi tirgojami, jo tie darbojas bez trokšņa un izplūdes gāzēm. Viņi pasūtīja, lai Poršē projektē un izveido elektrisko vilcienu, kamēr viņi strādā pie šasijas un virsbūves.

Pats pirmais Porsche auto?

Rezultātā Vīnes ielās 1898.gada 26.jūnijā parādījās P1. Ir skaidrs, ka Poršē bija pārliecība un mērķtiecība, nodēvējot auto par P1, paļaujoties uz sevi, ka būs vēl vairāk Porsche mašīnu. Tas bija Porsche pirmais auto, un tas bija arī viens no pirmajiem Austrijā reģistrētajiem automobiļiem.

Pats P1 bija diezgan labs auto – gan tam laikam, gan arī šodien. Iepriekš Porsche jaunais riteņu rumbas motors P1 izmantoja aizmugurē uzmontētu piedziņas bloku. Tieši tā, pirmajam automobilim, ko Porsche projektēja un uzbūvēja motors atradās auto aizmugurē. Poršē radītais “astoņstūra elektromotors” svēra 287 lbs (130 kg) un saražoja 3 hp (2,2 kW).

Ar mazo radīto jaudu,100 lbs (500 kg) akumulatoru un vēl 1 897 lb (860 kg) spēkratu (kopējais transportlīdzekļa svars ir 2,997 lbs (1,359 kg)), P1 maksimālais ātrums bija 21 mph (34 km/h). Tomēr tieši tāpat kā modernajam Taycan, arī P1 bija overboost funkcija, kas izvilka pilnu 5 hp (3,7 kW) no dzinēja, lai tiktu galā ar stāviem slīpumiem.

Ar to līdzības nebeidzas. Tāpat kā Taycan, P1 neizmantoja vienu pārnesumu kā vairums mūsdienu elektroauto. Tā vietā tas iebūvēja 12 ātrumu regulatoru, kas deva enerģiju riteņiem. Seši no šiem 12 ātrumiem bija paredzēti kontrolei uz priekšu, divi atpakaļgaitai, un četri darbojās kā bremzes. Ja to nevadīja ar augstāko ātrumu, maksimālais P1 nobraukuma diapazons bija 50 jūdzes (80 km), tas ir vairāk nekā daudziem ar degvielu darbināmiem auto tajā laikā.

Porsche uzvar savā pirmajās sacīkstēs

Pirmais Porsche uzvarēja savās pirmajās sacīkstēs1899.gada septembrī. Tās bija 24 jūdžu sacīkstes Berlīnē, kas bija paredzēta kā starptautiska izstāde, kurā piedalījās 19 elektromobiļu ražotāji. P1 uzvarēja ar 18 minūšu pārsvaru. Pats Poršē vadīja auto kopā ar trim pasažieriem, kas bija saskaņā ar noteikumiem, un viņš veiksmīgi izbrauca slīpumus, ātrgaitas sekcijas un tika galā ar efektivitātes pārbaudi. Vairāk nekā pusei viņa konkurentu neizdevās pat sasniegt finiša līniju, citi tika diskvalificēti, jo nespēja uzturēt minimālā ātruma prasību. P1 uzvarēja ne tikai sacensībās, bet arī ieguva augstāko novērtējumu par efektivitāti, patērējot vismazāk enerģijas, atrodoties pilsētas satiksmē.

Šajā laikā tika izgatavoti četri P1, pēc tam Poršē pievienojās Lohner kā galvenais dizaineris un turpināja radīt Lohner-Porsche Semper Vivus, kas tagad tiek atzīts par pasaulē pirmo hibrīdauto.