Vācija pagarina stimulus elektromobilitātei līdz 2025.gadam
Vācijā augsta līmeņa politiķu un uzņēmumu vadītāju grupa ir pieņēmusi lēmumu par papildu stimuliem elektriskajai mobilitātei. Kā paredzēts, tie ietver inovācijas piemaksas pagarināšanu līdz 2025.gadam, kā arī subsīdijas un prasības uzlādes infrastruktūras paplašināšanai.
Valdības publicētais dokuments pēc Autogipfel sākas ar teikumu: “Vācijas autobūves nozarē notiek ilgtermiņa strukturālas pārmaiņas, kas rada lielas problēmas uzņēmumiem, reģioniem un darbiniekiem.” Tas nav mazsvarīgi, jo Vācija ražo aptuveni 95% no pasaules luksusa automobiļiem un ir mājvieta vairāk pasaules lielākajiem automobiļu ražotājiem nekā jebkura cita valsts. Salīdzinājumam, Ķīna ražo vairāk elektromobiļu nekā jebkura cita valsts.
Vācijas valdība nolēmusi paplašināt vairākus stimulus, lai palielinātu elektrisko automobiļu, kā arī kravas automobiļu pārdošanas apjomus. Tomēr vissvarīgākais lēmums tika pieņemts vēl pirms sarunu sākuma, kad valdība vienojās atbalstīt autobūves nozari ar vēl aptuveni trīs miljardu eiro paketi. “Mēs vēlamies sasaistīt izeju no ekonomiskās krīzes ar izeju no klimata krīzes,” sacīja federālā vides ministre Svenja Šulce ( Svenja Schulze) (SPD). “Šis atbalsts ilgtermiņā nāks par labu autobūves nozarei.” Valdība arī apņēmās pārbūves laikā atbalstīt “mazo un vidējo piegādātāju uzņēmumus”.
Inovācijas prēmijas pagarināšana, kas līdz šim ir bijusi ierobežota līdz 2021.gada beigām (vides prēmija vai Umweltprämie jau ir pagarināta līdz 2025.gada beigām), jau tika uzskatīta par iespējamu, gatavojoties Automobiļu samitam, kas norisinājās digitāli otrdienas vakarā. Paplašināšanu jau plaši atbalstīja vairāki politiķi no abām galvenajām partijām.
Šajā dokumentā Vācijas valdība norādīja, ka paplašinājums ietvers finansējumu, galveno uzmanību pievēršot elektriskajai piedziņai. Spraudņa hibrīdi tiks subsidēti tikai tad, ja to minimālais diapazons būs 60 kilometri no 2022. gada un vismaz 80 kilometri no 2025.gada. Tomēr tas, ko pasludina par koncentrēšanos uz elektrisko piedziņu, praksē ir mazāk dramatisks. Tieši šie minimālie elektriskie diapazoni jau ir noteikti vides piemaksai, tāpēc inovācijas piemaksai tiek piemēroti tikai esošie finansēšanas noteikumi. Valdība paredz papildu vienu miljardu eiro paplašinātajai piemaksām par inovāciju.
Uzlādes infrastruktūrai Vācijas valdība vēlas izstrādāt tiesisko regulējumu vienotai maksājumu sistēmai. Šāds regulējums būtu jāsaskaņo federālajā valdībā un jāpieņem savlaicīgi. Dokumentā teikts, ka federālā valdība sagaida vērienīgu ieguldījumu uzlādes infrastruktūras attīstībā no visiem dalībniekiem.
Uzlādes infrastruktūras stimulēšana ietver arī ātras uzlādes infrastruktūras izveidi ar vismaz 150 kW (bijušajās) gāzes stacijās. Vācijas valdības mērķis ir līdz 2022.gada beigām vismaz 25% no visām pieturām aprīkot ar ātrās uzlādes infrastruktūru, līdz 2024.gada beigām – vismaz 50%, bet 2026.gada beigās – vismaz 75%. Šajā nolūkā valdība plāno savlaicīgi apspriesties ar naftas nozari, lai brīvprātīgi apņemtos sasniegt šos mērķus. Līdz 2022.gada beigām uzpildes staciju operatori varēs izmantot esošās subsīdijas, lai izveidotu uzlādes infrastruktūru. Ja saskaņotie mērķi netiks sasniegti pēc minētā datuma, federālā valdība regulēs iepriekš minētās akcijas, izmantojot piegādes pienākumu saskaņā ar likumu.
Papildus paplašinātajiem elektromobiļu iegādes stimuliem komerciālo transportlīdzekļu pāreja ir jāveicina arī ar kravas automobiļu parka atjaunošanas programmu. Plānots aicināt papildus kravas automašīnu pirkšanai ar elektriskajām un ūdeņraža piedziņām, iegādāties pilnīgi jaunus kravas automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem, kas atbilst pašreizējā Euro VI emisiju standarta prasībām un piedāvā arī atsevišķus vides ieguvumus (piemēram, zemas CO2 emisijas), ja vienlaikus tiek metāllūžņos nodots vecs Euro III, IV un V kravas automobilis.
“Lai radītu īpašu stimulu pārslēgties uz alternatīvās piedziņas auto, mēs popularizēsim elektriskās un ūdeņraža automašīnas vairāk nekā parastās piedziņas atransportlīdzekļus,” norāda Vācijas valdība. Federālā valdība nodrošina divas atbalsta programmas 500 miljonu eiro apmērā. Viena programma, lai veicinātu auto apmaiņu uzņēmumos un otra – publiskā iepirkuma ietvaros. Turklāt tās palielinās esošo Social & Mobile autoparka atjaunošanas programmu.
Lai sniegtu ilgtermiņa atbalstu ne tikai lielākajiem automobiļu ražotājiem, bet arī to piegādātājiem, ir nolemts izveidot nākotnes fondu autobūves nozarei. Apgādāts ar vienu miljardu eiro, šis fonds paredzēts nozares pārveides atbalstam kā papildinājums īstermiņa ekonomikas stimulēšanas paketei. Federālā līmenī jāizstrādā stratēģiska struktūrpolitikas orientācija, no kuras var izdarīt konkrētus secinājumus par tirgus ekonomiku un nodarbinātības politiku, lai papildinātu strukturālās pārmaiņas automobiļu rūpniecības nozarē.
Informācijas avots bundesregierung.de
